Kamēr vēl vari izvēlēties: trīs dokumenti, kas pasargā ģimeni no strīdiem

Ko rāda skaitļi

Latvijā katru gadu mirst ap 26 000 cilvēku, bet testamentu pie notāra taisa tikai ap 3000 [1][2]. Lielum lielā daļā mantojuma lietu tātad lemj nevis cilvēks, bet likums.

Skaitļi stāsta vienu: uz katrām divām laulībām nāk viena šķiršanās, bet laulības līgumu slēdz mazāk nekā katrs desmitais pāris. Katru gadu vairāk nekā 500 cilvēkiem tiesa ierobežo rīcībspēju un bāriņtiesa ieceļ aizgādni, lai gan kopš 2013. gada likums ļauj šo izvēli izdarīt pašam, iepriekš.

Latvijas Zvērinātu notāru padome šos trīs dokumentus sauc par svarīgākajiem katra cilvēka personīgajā arhīvā [3]. Šis raksts parāda, kāpēc, un ko katrs no tiem nozīmē dzīvē.

1. Testaments: lai radiem nav jāplēšas

Situācija. Tēvs nomirst 68 gadu vecumā. Paliek dzīvoklis Rīgā, vasarnīca un divi bērni: meita, kas pēdējos piecus gadus dzīvoja kopā ar tēvu un par viņu rūpējās, un dēls, kas dzīvo Anglijā un mājās ir bijis divas reizes. Testamenta nav. Likums abus bērnus uzskata par vienādiem mantiniekiem, un dzīvoklis, kurā meita dzīvo, tagad pieder abiem uz pusēm. Dēls grib savu daļu naudā. Meitai tādas naudas nav. Sākas saruna, kura beidzas tiesā.

Kas notiek bez testamenta. Ja testamenta nav, manto likumiskie mantinieki likumā noteiktā kārtībā: vispirms laulātais un bērni. Laulātais saņem bērna daļu, ja bērnu ir mazāk par četriem, bet ceturto daļu, ja bērnu ir četri vai vairāk (Civillikuma 392. un 393. pants) [5]. Likums nezina, kurš bērns rūpējās un kurš ne. Tā nav likuma vaina. Likums vienkārši aizpilda tukšumu, ko cilvēks atstājis.

Ko saka likums par testamentu.

• Testamentu var taisīt katra pilngadīga persona, kā arī nepilngadīgie no 16 gadiem par savu brīvo mantu. To var taisīt arī cilvēks, kas atrodas aizgādnībā (CL 420. pants) [5].
• Testators var brīvi noteikt par visu savu mantu, bet neatņemamās daļas tiesīgajiem (laulātajam un lejupējiem) jāatstāj viņu neatņemamā daļa. Tā ir prasījuma tiesība naudā, nevis tiesība uz konkrētu lietu (CL 422. un 423. pants) [5]. Citiem vārdiem: dzīvokli var novēlēt meitai, un dēlam paliek tiesība prasīt daļu naudā, bet ne pusi no dzīvokļa.
• Publisko testamentu taisa pie notāra vai bāriņtiesā, testatoram personiski klāt esot (CL 433. un 434. pants) [5].
• Privātu testamentu testators uzraksta un paraksta pašrocīgi (CL 446. pants). To var nodot glabāšanā notāram, un tad tam ir publiska testamenta spēks (CL 438. un 439. pants) [5].
• Publiskie un glabāšanā nodotie testamenti tiek ierakstīti Publisko testamentu reģistrā, kura turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome (Notariāta likuma 249.¹ pants) [6]. Tāpēc tāds testaments nepazūd un „nejauši” netiek iznīcināts.

Alternatīva. Ja gribi, lai mantinieks zina un var paļauties, ir mantojuma līgums (CL 639. un 640. pants). To nevar vienpusēji atsaukt, un vēlāk taisīts testaments to neatceļ [5]. 78 % notāru klientu par šo iespēju nezina [3].

Secinājums. Testaments nav par nāvi. Tas ir par to, lai pēc Tevis paliek skaidrība, nevis strīds.

2. Nākotnes pilnvarojums: ja rīt Tu pats vairs nevarēsi lemt

Situācija. 42 gadus vecs uzņēmējs pēc autoavārijas nonāk komā. Viņa vārdā ir hipotēka, uzņēmuma konts un ģimenes auto. Sieva nevar samaksāt kredīta maksājumu no viņa konta, nevar parakstīt uzņēmuma dokumentus un pat nevar saņemt pilnu informāciju no bankas. Banka rīkojas pareizi: bez pilnvaras tā nedrīkst. Vienīgais ceļš ir tiesa un bāriņtiesa, kas ilgst mēnešus.

Kas notiek bez pilnvarojuma. Rīcībspēju var ierobežot tikai tiesa, un tikai tādā apjomā, kādā cilvēks nespēj saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt (CL 358.¹ pants) [5]. Pēc tam bāriņtiesa ieceļ aizgādni. 2024. gadā tā notika 502 cilvēkiem, un bāriņtiesu uzraudzībā bija 3818 aizgādnības lietas [4]. Aizgādni izvēlas iestāde, nevis pats cilvēks, un process ir publisks, ilgs un emocionāli smags ģimenei.

Parasta pilnvara šeit nepalīdz. Parasto pilnvaru var uzrādīt, bet, ja pilnvarotājs vairs nespēj saprast savu darbību, par tās spēku rodas strīds, un daudzas iestādes to vairs nepieņem. Tieši tāpēc 2013. gadā Civillikumā ieviesa jaunu institūtu.

Ko saka likums.

• Ar nākotnes pilnvarojumu pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam pārzināt viņa lietas gadījumā, ja veselības traucējumu vai citu iemeslu dēļ viņš nespēs saprast savas darbības nozīmi un to vadīt (CL 2317.¹ pants) [7].
• Līgumu taisa notariāla akta formā, abiem personiski klāt esot, un reģistrē nākotnes pilnvarojumu reģistrā (CL 2317.² pants; Notariāta likuma 45.¹ pants) [7][6].
• Līgums stājas spēkā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks drīkst sākt rīkoties tikai tad, kad speciālajā likumā noteiktā kārtībā ir konstatēts un reģistrēts, ka pilnvarotājs uz laiku vai pastāvīgi nespēj saprast savu darbību (CL 2317.³ pants) [7]. Šo stāvokli konstatē ārstu komisija Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā [8].
• Ja pilnvarnieks pienākumus nepilda vai rīkojas pretēji pilnvarotāja interesēm, tiesa var viņa tiesības apturēt (CL 2317.⁴ pants). Pilnvarojumu nedrīkst nodot tālāk (CL 2317.⁶ pants) [7].
• Ja cilvēks atgūst spēju lemt, pilnvarnieka darbība apstājas; pilnvarojums izbeidzas arī vispārīgajos gadījumos, piemēram, ar atsaukšanu vai nāvi (CL 2317.⁵ un 2312. pants) [7].

Kam tas der. Ne tikai vecākiem cilvēkiem. Notāru padome tieši min piemēru ar komu pēc avārijas, kad pilngadīgs bērns vai dzīvesbiedrs var rīkoties ar kontiem, lai segtu ārstēšanu vai uzturētu bērnus [3]. Latvijā gadā izsniedz gandrīz 40 000 pilnvaru, bet nākotnes pilnvarojums joprojām ir retums [3].

Secinājums. Pilnvara, ko izdari vesels, ir vienīgā, kas strādā, kad esi slims.

3. Laulības līgums: vienoties, kamēr vēl ir par ko runāt

Situācija. Viņa pirms laulībām nopērk dzīvokli ar hipotēku. Pēc kāzām kredītu maksā no kopīgā konta, remontu dara kopā, bet īpašums paliek viņas vārdā. Viņš pa to laiku sāk biznesu un uzņemas galvojumu par uzņēmuma kredītu. Pēc astoņiem gadiem viņi šķiras. Viņš saka: „Puse no dzīvokļa ir mana, es to maksāju.” Viņa saka: „Dzīvoklis ir mans, bet Tavi parādi ir Tavi.” Abiem ir taisība un abiem nav. Likums šaubu gadījumā pieņem, ka kopīgi iegūtais pieder abiem vienādās daļās (CL 89. pants) [5], un to, kas ir „kopīgi iegūts”, pēc astoņiem gadiem pierādīt ir gandrīz neiespējami.

Kāpēc tieši tagad. Laulības līgumu var noslēgt gan pirms laulībām, gan laulības laikā (CL 114. pants) [5]. Bet praksē to var noslēgt tikai tad, kad abi vēl spēj mierīgi runāt. Ja par naudu nevar vienoties, kamēr attiecības ir labas, strīda laikā to neizdarīs ne tik. Tāpēc laulības līgums nav neuzticēšanās zīme. Tas ir pierādījums, ka par naudu var runāt atklāti.

Ko saka likums.

• Bez līguma darbojas likumiskās mantiskās attiecības: katrs patur savu pirmslaulības mantu, bet laulības laikā kopīgi vai ar abu līdzekļiem iegūtais ir kopīga manta (CL 89. pants) [5].
• Līgumā var izvēlēties visas mantas šķirtību vai visas mantas kopību (CL 116. pants). Šķirtības gadījumā katrs laulības laikā patstāvīgi iegūst mantu un ar to rīkojas neatkarīgi no otra (CL 117. pants) [5].
• Līgumu slēdz notariālā kārtībā, abiem personiski klāt esot; pilnvarnieki šeit nav pieļaujami (CL 115. pants) [5].
• Lai līgums būtu saistošs trešajām personām, piemēram, bankai vai kreditoram, tas jāieraksta laulāto mantisko attiecību reģistrā, par nekustamo īpašumu arī zemesgrāmatā (CL 115. pants) [5]. Reģistru ved Uzņēmumu reģistrs [9].
• Mantojuma tiesības līgums nemaina: pārdzīvojušais laulātais manto neatkarīgi no mantisko attiecību veida (CL 392. pants) [5].

Ko rāda prakse. Laulības līgumu skaits aug: 897 līgumi 2014. gadā, 1160 līgumi 2016. gadā [3]. Visbiežāk izvēlas mantas šķirtību, un arvien biežāk iemesls ir viena laulātā bizness vai lieli kredīti, lai parādi neskartu otra mantu [3]. Tomēr uz 10 457 laulībām 2025. gadā [1] tas joprojām ir mazāk nekā katrs desmitais pāris.

Secinājums. Laulības līgums neaizsargā pret šķiršanos. Tas aizsargā pret to, lai šķiršanās nekļūst par karu.

Trīs dokumenti vienā skatā

Visus trīs taisa pie notāra, visi trīs tiek reģistrēti, un visus trīs var mainīt, kamēr esi pie pilnas saprašanas.

Secinājumi

Visi trīs dokumenti risina vienu un to pašu problēmu: tie ievieto Tavu lēmumu brīdī, kad Tu pats vairs nevarēsi to pieņemt. Testaments runā pēc Tavas nāves, nākotnes pilnvarojums runā, kamēr esi dzīvs, bet nespēj lemt, un laulības līgums runā tad, kad emocijas vairs neļauj runāt mierīgi.

Skaitļi rāda, ka Latvijā šos dokumentus izmanto mazākums: ap 3000 testamentu pie notāriem pret 26 000 nāves gadījumiem, ap 1000 laulības līgumu pret 10 000 laulībām, un simtiem aizgādnības lietu gadā, kurām varēja būt pilnvarojums. Tas nozīmē, ka lielum lielā daļā ģimeņu svarīgākos lēmumus pieņem likums, tiesa vai bāriņtiesa.

Ko darīt šonedēļ

1. Uzraksti uz lapas, kam gribi atstāt savu mantu un kāpēc. Tas ir testamenta melnraksts.
2. Izvēlies vienu cilvēku, kuram uzticētu savus kontus un lēmumus, ja rīt nevarētu lemt pats. Parunā ar viņu.
3. Ja esi laulībā vai gatavojies tai, izrunā ar partneri vienu jautājumu: kas kuram pieder, un kas notiks ar parādiem.
4. Pieraksties pie notāra. Visus trīs dokumentus var nokārtot vienā vai divās vizītēs.

Kā šeit palīdz LexAI. Pirms notāra ir vērts saprast savu situāciju: ko likums paredz, ja dokumenta nav, kas ir neatņemamā daļa, kā kredīts ietekmē laulāto mantu. LexAI sagatavo atzinumu ar konkrētu pantu, redakcijas datumu un saiti uz likumi.lv, un godīgi pasaka, kur vajadzīgs notārs vai jurists. Reģistrācija lexai.lv ir bez maksas, un pirmajā reizē autors palīdz pats.

Raksta autors: Ivars Bajārs, jurists, LexAI veidotājs. Raksts ir informācija, nevis individuāla juridiskā konsultācija. Tiesību normas pārbaudītas likumi.lv 2026. gada 17. oktobrī.

Atsauces

Statistika

1. Centrālā statistikas pārvalde. Informatīvais apskats „Demogrāfija 2025” un preses relīze par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Mirušo skaits 26 109; laulības 10 457; šķirtas laulības 5 111 (2025, provizoriski).
2. Latvijas Zvērinātu notāru padome. „Testaments un savlaicīga īpašumu pārņemšana”: ap 3000 testamentu gadā pie notāriem.
3. Latvijas Zvērinātu notāru padome. „Trīs svarīgākie dokumenti, kuriem jābūt katra cilvēka personīgajā arhīvā”: publisko testamentu pieaugums 30 %; 78 % nezina par mantojuma līgumu; laulības līgumi 897 (2014), 1029 (2015), 1160 (2016); gandrīz 40 000 pilnvaru gadā.
4. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Analītisks pārskats par bāriņtiesu darbu 2024. gadā: 3818 aizgādnības lietas; 502 personām iecelti aizgādņi.

Tiesību normas (pārbaudītas likumi.lv 17.10.2026)

5. Civillikums. Pirmā daļa. Ģimenes tiesības: 89., 114.–117., 358.¹ pants. Otrā daļa. Mantojuma tiesības: 392., 393., 420.–423., 433., 434., 438., 439., 446., 639., 640. pants.
6. Notariāta likums: 45.¹ pants (nākotnes pilnvarojumu reģistrs), 249.¹ pants (Publisko testamentu reģistrs).
7. Civillikums. Ceturtā daļa. Saistību tiesības: 2312., 2317.¹–2317.⁷ pants (nākotnes pilnvarojums, spēkā no 01.07.2013).
8. Saeima. „Ārstniecības likumā iekļaus nākotnes pilnvarojuma īstenošanai būtisku regulējumu”: ārstu komisijas atzinums par nespēju saprast un vadīt savu darbību.
9. Likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”: laulāto mantisko attiecību reģistru ved Uzņēmumu reģistrs.

Piezīme par datiem. Vienotas visu testamentu uzskaites Latvijā nav, jo privātus testamentus var glabāt mājās. Notāru padomes skaitļi par laulības līgumiem ir par 2014.–2016. gadu; jaunākus publiskus datus autors neatrada. CSP dati par 2025. gadu ir provizoriski.